Svarīgi zināt, ka par pesticīdiem dēvē gan augu aizsardzības līdzekļus, gan biocīdus. Augu aizsardzības līdzekļi ir preparāti, ar kuru palīdzību tiek ierobežota augu slimību, augu kaitēkļu un nezāļu izplatība dārzos. Augu aizsardzības līdzekļus lieto tikai galējas nepieciešamības gadījumā, kad agrotehniskās, mehāniskās, profilaktiskās un citas alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes nav devušas vēlamo rezultātu.

Augu aizsardzības līdzekļus drīkst izmantot strikti ievērojot norādes tā marķējumā, ņemot vērā situāciju uz lauka un citus blakus faktorus. Līdzekļu glabāšanai jāatbilst stingrām prasībām. Profesionālos augu aizsardzības līdzekļus var iegādāties un lietot tikai speciāli apmācītas personas.

Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori visā Latvijā veic augu aizsardzības tirdzniecības un lietošanas uzraudzību, konstatējot pārkāpumus, piemēro administratīvos sodus un informāciju nodod Lauku atbalsta dienestam, kas papildus vēl piemēro sankcijas no savas puses.

VAAD pēc būtības ir agronomijas dienests, kas sniedz atbalstu lauksaimniekiem un profesionāliem dārzniekiem. Pirmkārt, lai izaudzētus kvalitatīvus un veselīgus augus, jānovērtē augsnes auglība un jānosaka tās piemērotība konkrētu kultūraugu audzēšanā. To var izdarīt veicot augsnes analīzes VAAD Agroķīmijas laboaratorijā vai piesakot augsnes agroķīmisko izpēti. Nākamais solis – kvalitatīva sēklas materiāla izvēle. VAAD sniedz atbalstu sēklaudzētājiem, veic sēklu sertifiāciju un Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā nosakot sēklu kvalitāti. Kad uz lauka parādās pirmie zaļie asni, sarosās arī augiem kaitīgo organismi – kaitēkļi un nezāles. VAAD inspektori visā Latvijas teritorijā veic apsekojumus un uzrauga augiem kaitīgo organismu izplatību un atbild par valsts fitosanitāro drošību.

VAAD pilda valsts uzraudzības šādas funcijas:

• uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības un Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas lēmumus augu aizsardzības jomā,
• uzrauga koksnes iepakojamā materiāla marķēšanu, sertificēšanu un apriti,
• uzrauga un kontrolē fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apriti,
• uzrauga augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudes un izmantošanu,
• uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu un substrātu apriti,
• uzrauga un kontrolē sēklu apriti.

Konkreti augu aizsardzības jomā:
VAAD ir uzdots panākt, lai augu aizsardzības pasākumi un augu aizsardzības līdzekļi (AAL) neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī novērst AAL atlieku uzkrāšanos saražotajā produkcijā, augsnē un ūdenī virs pieļautajām normām. Dienests nodrošina AAL ilgtspējīgu lietošanu un ievieš integrētās augu aizsardzības sistēmu.

Ja rodas jautājums vai pieprasījums par kādu no šīm jomām, aicinām rakstīt pasts@vaad.gov.lv, zvanīt 67027406 vai izmantot uzticības tālruni 67550944. Tāpat iespējams sazināties ar VAAD reģionālajām nodaļām https://www.vaad.gov.lv/lv/filiales.

Ja novērojat augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumu, ziņojiet, norādot precīzi kad (datums, laiks) un kur (adrese vai koordinātas vai kadastra Nr. vai lauka bloka numurs) izdarīts pārkāpums, lai iespējami ātri identificētu iespējamo pārkāpuma izdarīšanas vietu un pārkāpēju.

To var izdarīt divējādi:

1. zvanot vai nosūtot informāciju e-pastā tuvākajai VAAD reģionālajai nodaļai https://www.vaad.gov.lv/lv/filiales
2. zvanot uz uzticības tālruni 67550944. Jums atbildēs automātiskais atbildētājs. Pēc signāla atstājiet tajā savu paziņojumu.

Augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot marķējuma prasības par augu aizsardzības līdzekļu atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību. Kādi ir AAL lietošanas noteikumi?
Vairāk lasīt www.likumi.lv

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veic augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izplatīšanas vietu pārbaudes, AAL lietošanas uzraudzības pārbaudes, arī tirgus uzraudzības pārbaudes nelegālo AAL izplatīšanas novēršanai. Kopumā 2020. gadā veiktas 1874 AAL lietošanas uzraudzības pārbaudes. Saņemti 198 iedzīvotāju ziņojumi par iespējamiem AAL lietošanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā (2019. gadā - 106).

2020. gadā VAAD konstatēja pārkāpumus, par kuriem piemēroti arī administratīvie sodi:

• par AAL noteiktā marķējuma par aizsargjoslām neievērošanu vai AAL nonākšanu blakus teritorijā. Nereti tiek konstatēti abi pārkāpumi vienlaicīgi,
• par AAL lietošanu, neievērojot normatīvajos aktos minētās prasības par ūdensobjektu aizsargjoslām,
• par iegādāto un/vai izlietoto AAL uzskaites neveikšanu vai neprecīzu uzskaiti,
• par neatbilstošu AAL lietošanas iekārtu izmantošanu,
• par AAL lietošanu kultūrai, kurai tas nav paredzēts, t.i., par AAL marķējuma neievērošanu,
• par AAL lietošanu publiskā vietā, neievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības,
• par AAL lietošanu, neievērojot normatīvajos aktos noteikto vēja ātrumu,
• par Latvijas Republikā nereģistrēta AAL lietošanu,
• par atbilstošas apliecības neesamību, lai iegādātos, uzglabātu un lietotu AAL.

VAAD inspektori iedalīti Rīgas, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes reģionālajās atbildības teritorijās. Inspektori:

• veic augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un lietošanas uzraudzības plānotās pārbaudes un operatīvās pārbaudes, reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem.

Mūsu inspektori iespēju robežās reaģē uz sūdzībām nekavējoties, arī brīvdienās, īpaši, ja ir saņemta informācija par bišu bojāeju.

Šajā kartē var atrast teritoriālo sadalījumu un attiecīgā reģiona kontaktus https://www.vaad.gov.lv/lv/regionala-struktura

Integrētā augu aizsardzība ir bioloģisku, agrotehnisku, ķīmisku vai augu selekcijas (izturīgas šķirnes) pasākumu kombinēšana un šo kombināciju racionāla izmantošana, lai maksimāli samazinātu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un kaitīgo organismu populāciju uzturētu tādā līmenī, kas nerada ekonomiski būtiskus ražas bojājumus vai zudumus.

Integrētās augu aizsardzības galvenie pamatelementi:

1) profilaktiskie pasākumi – visi pasākumi, kas nodrošina augu normālu augšanu un attīstību. Šo pasākumu īstenošana samazina vai novērš kaitīgo organismu rašanos un inficēšanās iespējamību,

2) novērošana – kultūraugu uzraudzība, lai novērotu kaitīgā organisma parādīšanos, izplatības dinamiku, ņemot vērā arī to dabisko ienaidnieku izplatību, un pieņemtu lēmumu par nepieciešamajiem kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumiem,

3) augu aizsardzības tiešie pasākumi – rīcība, iejaukšanās, ja nepieciešama kaitīgo organismu ierobežošana, pamatojot to ar datiem par kāda kaitīgā organisma iespējamu savairošanos postošā līmenī.

Nosacījumi:

• Ievēro augu maiņu,
• Mēslo pēc mēslošanas plāna, iepriekš veicot augšņu agroķīmisko izpēti vai augsnes analīzes,
• Regulāri veic lauka monitoringu, veido uzskaites sistēmu,
• Augu aizsardzībā vispirms izmanto «neķīmiskās» metodes un tikai pēc tam, balstoties uz lauka monitoringa datiem, pieņem pamatotu lēmumu par ķīmisko AAL lietošanu.

Vairāk http://noverojumi.vaad.gov.lv/integreta-audzesana

No 2014. gada visā Eiropas Savienībā ir noteikta obligāta integrētā augu aizsardzība, tātad visiem lauksaimniekiem ir jāsaimnieko ar integrētajām saimniekošanas metodēm – jāievēro augu maiņa, jāveic augsnes analīzes, jābūt mēslošanas plānam, jāizmanto vidi saudzējošas audzēšanas tehnoloģijas, saglabājot bioloģisko daudzveidību un samazinot risku cilvēku veselībai un videi, vienlaikus veicot pasākumus augu aizsardzības nodrošināšanai.

Integrētās augu aizsardzības metodes nozīmē, ka visi pasākumi tiek veikti, balstoties uz konkrētā lauka monitoringu, priekšroku dodot alternatīvajām AAL metodēm. Ķīmiskos AAL var lietot tikai tad, kad citas metodes nav devušas vēlamo rezultātu un kaitīgais organisms ir savairojies tādā skaitā, ka tiek apdraudēta ražas kvalitāte un kvantitāte.

Savukārt konvenciālā saimniekošanā visas darbības, piemēram, mēslošana un AAL lietošana, norit pēc iepriekš sagatavota plāna un grafika, neņemot vērā specifiskās augu vajadzības vai kaitīgo organismu attīstību. Visā Eiropas Savienībā ir noteikta obligāta integrētā augu aizsardzība, kas nozīmē, ka VAAD pārbauda integrētās augu aizsardzības pamatprasības (augu maiņa, augsnes analīzes, mēslošanas plāns, lauka uzskaites sistēma) un vērtē AAL lietošanas pamatotību atbilstoši integrētās augu aizsardzības nosacījumiem.

Biežāk sastopamie:

• Herbicīdi – ierobežo nezāles (vispārējās, selektīvās un pieskares iedarbības)
• Insekticīdi un akaricīdi – ierobežo kukaiņus un ērces
• Fungicīdi – augu slimībām. Neļauj slimību ierosinātājiem iekļūt augā vai ierobežo tālāko attīstību
• Limacīdi – preparāti gliemežu ierobežošanai
• Repelenti – preparāti meža dzīvnieku atbaidīšanai
• Dzīvos organismus saturošie – tādi AAL satur plēsīgos kukaiņus, kas iznīcina kaitēkļus
• Mikrobioloģiskie – satur mikroorganismus, kas iznīcina slimību izraisītājas sēnes

Darbīgās vielas ķīmisko vielu vai mikroorganismu veidā ir būtiskas augu aizsardzības līdzekļa sastāvdaļas, kas ļauj produktam veikt savu funkciju. Augu aizsardzības līdzeklis ir galaprodukts, kas nonāk tirgū. Līdzās vienai vai vairākām darbīgajām vielām AAL parasti satur arī citas sastāvdaļas, kas palīdz palielināt tā efektivitāti un labāk aizsargā augu, kuram to lieto.

Avots: Eiropas Komisija, tulkojums: LAALRUTA

Tie ir toksiski augu slimību izdalītie metabolīti, ko rada viena no graudaugu slimību grupām – fuzariozes (sēnes). Fuzariozes ir arī selekcionāru bieds, jo ģenētisko īpašību dēļ ir ļoti izveidot šķirnes, kas būtu pilnībā izturīgas pret kādu no Fusarium sēnēm. Diemžēl arī fungicīdi pret šīm slimībām nav pilnībā efektīvi.

Noteiktās devās mikotoksīni ir kaitīgi gan cilvēku, gan dzīvnieku veselībai. Cilvēkam iespēja uzņemt mikotoksīnus var būt tieša, lietojot uzturā inficētus graudaugus un to produktus, kā arī netieša, lietojot dzīvnieku izcelsmes produktus – nieres, plaušas, pienu, olas –, kuros, dzīvniekam patērējot inficētu barību, uzkrājies toksīns.

Mikotoksīni negatīvi ietekmē augsni, vidi un ekonomiku, nonāk dzīvnieku pārstrādes produktos, ietekmē cilvēka veselību.

Avots: la.lv

Tās ir "pēdas", ko augu aizsardzības līdzekļi atstājuši apstrādātajos produktos. Pārtikas produktos atrodamo atliekvielu daudzumam jābūt patērētājam drošam un pēc iespējas zemākam.

Pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskajiem ieteikumiem, Eiropas Komisija nosaka MAL (maksimālais atliekvielu līmenis) visiem pārtikas produktiem. Tos var atrast MAL datubāzē https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-db_en

Avots: Eiropas Komisija, tulkojums: LAALRUTA

Strādājot ar augu aizsardzības līdzekļiem, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi – aizsargājošs darba apģērbs, ķīmiski izturīgi gumijas cimdi, gumijas zābaki, sejas aizsargs, citi produkta marķējumā norādītie aizsardzības līdzekļi.

Pirms lietošanas:

• Noskaidrojiet, kāds kaitīgais organisms (slimība, kaitēklis, nezāle) kaitē augiem. To var izdarīt http://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx. Šaubu gadījumā, konsultējieties ar dārzkopības speciālistu,
• Apsveriet citas kaitīgā organisma ierobežošanas metodes, piemēram, ravēšanu, mehānisku kaitēkļu nolasīšanu u.tml.,
• Tikai tad, ja citas metodes jau izmēģinātas, lemiet par AAL iegādi. To dariet tirdzniecības vietās, kas saņēmušas speciālas atļaujas AAL izplatīšanai un garantē to kvalitāti,
• Pirms AAL lietošanas, rūpīgi izlasiet tā marķējumu. Lietojiet AAL tikai tiem kultūraugiem un to kaitīgo organismu ierobežošanai, kuri norādīti marķējumā, precīzi ievērojot norādītās devas, kultūrauga vai kaitīgā organisma attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā un nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai.

Nē, gan lielsaimniecībām, gan piemājas dārziņiem jālieto tikai Latvijā reģistrētus AAL un tos var iegādāties tikai licencētās tirdzniecības vietās Latvijā. Profesionālos AAL var iegādāties un lietot tikai speciāli apmācītas personas. Neprofesionālos – mazdārziņa – AAL var lietot bez speciālām atļaujām. Abos gadījumos AAL atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot marķējuma prasības par AAL lietošanu, kā arī obligāti izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus – aizsargājošu darba apģērbu, ķīmiski izturīgus gumijas cimdus, gumijas zābakus, sejas aizsargus un citus produkta marķējumā norādītos aizsardzības līdzekļus.

Tie ir bioloģiskas izcelsmes AAL – pieskaitāmi gan plēsīgie, gan parazitārie kukaiņi kaitēkļu ierobežošanai, gan mikroorganismi, kuri iedarbojas uz patogēniem organismiem.

Darbībām ar pirmās un otrās reģistrācijas klases AAL: ja lietotājam nav augstākā vai vidējā profesionālā izglītība lauksaimniecībā, ir jāapgūst apmācību programma (12 stundas teorija, 4 stundas prakse, 2 stundas eksāmens). Ja lietotājam ir augstākā vai vidējā profesionālā izglītība lauksaimniecībā, apmācības nav obligātas.

Ja lietotājs ir izgājis apmācību, tad VAAD sadarbībā ar apmācību veicēju organizē pārbaudījumu. Profesionālā AAL lietotāja apliecības pirmās un otrās reģistrācijas klases AAL lietošanai derīguma termiņš ir pieci gadi. Persona, kura saņēmusi profesionālā AAL lietotāja apliecību pirmās reģistrācijas klases AAL lietošanai, automātiski uz pieciem gadiem iegūst AAL pārdevēja statusu un AAL lietošanas operatora statusu.

Lietotāja apliecību pirmās un otrās reģistrācijas klases AAL lietošanai var iegūt no 18 gadu vecuma.

Individuālos aizsardzības līdzekļus lieto gadījumos, ja jāizmanto ķīmiskie AAL. Tie ir aizsargājošs darba apģērbs, ķīmiski izturīgi gumijas cimdi, gumijas zābaki, sejas aizsargs un citi produkta marķējumā norādītie aizsardzības līdzekļi.

Tīmekļvietnē http://noverojumi.vaad.gov.lv/ pieejama aktuālā informācija par kultūraugu kaitēkļu un slimību novērojumiem, monitoringa karte, kultūraugu un kaitēkļu fenoloģija, nezāļu un augu slimību attīstības īpatnības, skaidrojums par integrētās audzēšanas principiem (vadlīnijas, atļautie AAL, kultūraugu šķirņu apraksti, kā arī pašpārbaudes anketa), kaitīgo organismu datu bāze, informācija par augu aizsardzības līdzekļiem, videoapmācības, terminu vārdnīca un cita noderīga informācija.

Fungicīdu, herbicīdu un papildmēslojuma lietošanai nav nepieciešami specifiski ierobežojumi bišu un citu apputeksnētāju drošībai, tādēļ to lietojums atbilstoši normatīvajiem aktiem bitēm nekaitē. Insekticīdu lietošana ir atļauta, kad apputeksnētāji nav aktīvi – starp plkst. 22.00 un 5.00.

VAAD atgādina, ka pirms AAL tiek reģistrēts Latvijā, tā sastāvā esošās darbīgās vielas tiek rūpīgi izvērtētas Eiropas Savienības līmenī. To ietekme uz bitēm, kā arī citiem apputeksnētājiem tiek analizēta gan akūti, gan ilgtermiņā. Lauku pētījumos tiek smalki pētīta bišu uzvedība, barošanās aktivitāte, kolonijas attīstība un stiprums, tās pārziemošana, mirstība, peru attīstība utt. Jebkuram AAL (piemēram, insekticīds, fungicīds vai herbicīds u.c.) riska novērtējums Eiropas Savienībā tiek veikts pēc vienādiem principiem. Gadījumā, ja arī lauka pētījumā (noslēdzošais posms) parādās iespējams risks, tiek piemēroti riska ierobežojoši pasākumi.

Augkopja pienākums:

• Vienmēr ievērot AAL marķējuma nosacījumus,
• Lietot insekticīdus, kad apputeksnētāji nav aktīvi – starp plkst. 22.00 un 5.00.

Rekomendācijas augkopjiem, lai pasargātu apputeksnētājus:

• Sazināties ar biškopi un brīdināt par smidzināšanu,
• Neapsmidzināt ziedošus augus un AAL lietot pēc ziedlapiņu nobiršanas,
• Izsmidzināt pēc iespējas tuvāk kaitēkļiem,
• Izveidot buferzonas starp apputeksnētāju dzīvotnēm un ar AAL apstrādātām platībām,
• Nodrošināt dabiskās dzīvotnes – ierīkot tā saucamās kukaiņu viesnīcas, nepļaut grāvmalas un mežmalas, kamēr neizzied savvaļas augi, iesēt ziedošus augus buferjoslās,
• Pēc pieprasījuma, skaidrot ikvienam interesentam un apkaimes iedzīvotājiem, kas tiek darīts uz lauka.

Kā rīkoties iedzīvotājiem, ja ir aizdomas par AAL lietošanu bišu dravu tuvumā?

• Ja vēja ātrums pārsniedz 4 m/s, AAL smidzināšana jāveic ar tam paredzētu aprīkojumu (līdz 8 m/s). Sarunu ceļā ar AAL lietotāju jācenšas to noskaidrot. Ja tāds netiek lietots, ziņot VAAD,
• Censties noskaidrot, ar kādu AAL lauks tiek miglots. Insekticīdus drīkst lietot tikai starp plkst. 22.00 un 5.00. Fungicīdus, herbicīdus u.c. likumdošana atļauj lietot dienas laikā,
• Ja bites pie stropa skrejas vai uz lauka ir beigtas vai kustās nekoordinēti, tad nekavējoties jāzvana tuvākajai VAAD reģionālajai nodaļai ar situācijas izklāstu un konkrētas vietas norādi, kur atrodas bišu drava un, ja iespējams, apstrādātie lauki.

Ja ir pamatotas aizdomas par AAL lietošanu, neievērojot noteiktos lietošanas ierobežojumus, nekavējoties jāinformē VAAD tuvākās reģionālās nodaļas vadītājs https://www.vaad.gov.lv/lv/filiales. Aicinām rakstīt pasts@vaad.gov.lv un zvanīt 67027406 vai izmantot uzticības tālruni 67550944.

Lauku un augu apstrādes rezultātā radies smaku piesārņojums nav tieši kaitīgs veselībai, taču tas atstāj iespaidu uz iedzīvotāju labsajūtu, norāda eksperti. Vielas nepatīkamā smaka neliecina par vielas bīstamības pakāpi vai toksiskumu, tomēr nevar viennozīmīgi apgalvot, ka spēcīgas smakas klātbūtne nozīmē, ka ir izmantots nelegāls vai nereģistrēts augu aizsardzības līdzeklis, vai arī, ka tā koncentrācija gaisā ir bīstama. Visiem augu aizsardzības līdzekļiem ir stingri noteikti glabāšanas un lietošanas noteikumi, lai radītu mazāku risku videi, cilvēku un dzīvnieku veselībai. Šo noteikumu ievērošana ir augu aizsardzības līdzekļu lietotāja atbildība.

Robeža starp smaku un smaržu ir ļoti šaura un individuāla. Viss ir atkarīgs no cilvēka individuālā jutīguma, garastāvokļa un t.s. smaku atmiņas (atmiņa un emocijas dod psiholoģisku atbildi).

Avots: raksts "Uz lauka radīto smaku piesārņojums nav tieši kaitīgs veselībai"