Zinām, ka savā daiļdārzā rozes, kas tikko apstrādātas ar līdzekli pret laputīm, nevajag uzreiz mesties smaržot. Arī uz lauka, kad notiek augu aizsardzības līdzekļu vai mēslojuma smidzināšana, neviens tajā nestāv savas veselības labad. Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku sūdzas par lauksaimnieciskās saimniekošanas gaitā radītām smakām un pauž bažas par to ietekmi uz veselību. Lauku un augu apstrādes rezultātā radies smaku piesārņojums nav tieši kaitīgs veselībai, taču tas atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti, norāda eksperti.
Smaržas un smakas mūs pavada ik dienu, dažas ir patīkamas, bet citas – ne. Cilvēka ožas receptori ir mazāk jutīgi nekā, piemēram, plēsīgiem dzīvniekiem, tomēr arī cilvēks spēj uztvert pat niecīgu aromātisku vielu piemaisījumu gaisam. Smaka tiek sajusta, kad viens vai vairāki ķīmiskie gāzveida savienojumi kairina ožas receptorus degunā, izraisot sajūtas galvas smadzenēs.
Pētniece: smakas vielām piemīt dabiski
Vielas nepatīkamā smaka neliecina par vielas bīstamības pakāpi vai toksiskumu. Var būt arī otrādi – ja nejūtat vielas smaržu, tas nenozīmē, ka esat drošībā, jo dažām ķīmiskām vielām nav smakas, bet tās ir letālas, savukārt citas smakas var būt spēcīgas un pati viela – nekaitīga. Zinātniskā institūta „Bior” vadošā pētniece Iveta Pugajeva kā piemēru min dabasgāzi: tai nav smaržas, bet tā ir sprādzienbīstama, tāpēc tai liek klāt mērkaptānu – sēru saturošu organisko savienojumu ar nepatīkamu smaku, lai varētu laicīgi sajust gāzes noplūdi.„Smarža / smaka vielām piemīt dabiski un dažiem līdzekļiem var būt tiešām spēcīga vai nepatīkama smaka – vai nu to lietošanas laikā vai arī tā sāk izdalīties pēc to lietošanas, kad notiek vielas sadalīšanās process, kā rezultātā rodas citas vielas ar tām raksturīgo smaku. Smaka var rasties no produktiem, kuros augu aizsardzības līdzeklis izšķīst (nesējs), no paša līdzekļa vai tā darbīgajām vielām. Augsts gaisa mitrums un vējš var izraisīt smakas saglabāšanos un pārvietošanos no apstrādātām vietām uz apkārtni. Tomēr nevar viennozīmīgi apgalvot, ka spēcīgas smakas klātbūtne nozīmē, ka ir izmantots nelegāls vai nereģistrēts augu aizsardzības līdzeklis, vai arī, ka tā koncentrācija gaisā ir bīstama. Visiem augu aizsardzības līdzekļiem ir stingri noteikti glabāšanas un lietošanas noteikumi, lai radītu mazāku risku videi, cilvēku un dzīvnieku veselībai. Un šo noteikumu ievērošana ir augu aizsardzības līdzekļu lietotāja atbildība,” saka pētniece.
Smaku piesārņojums nav tieši kaitīgs veselībai, taču tas atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti, to pasliktinot, un rada psihosomatiskus veselības traucējumus, skaidro Daina Sudraba – Livčāne, Veselības inspekcijas speciāliste. Ar smakas traucējumiem saprot smakas negatīvu iedarbību uz cilvēka labsajūtu. Cilvēki var sajust un atklāt smakojošas ķīmiskās vielas ļoti zemā koncentrācijā. Robeža starp smaku un smaržu ir ļoti šaura un individuāla. Atkarībā no cilvēka individuālā jutīguma ķīmisko vielu smakas var izraisīt galvas sāpes, sliktu dūšu, vemšanu, taču parasti tām nav ilgtermiņa ietekmes uz veselību. Atkarībā no smaku ķīmiskā sastāva un koncentrācijas, to iedarbība var būt kairinoša. Visbiežāk novēro acu un deguna gļotādu kairinājumus. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja darba vietā ilgstoši sanāk saskarties ar spēcīgiem, ķīmisko vielu smaku avotiem. Tādos gadījumos ir būtiski ievērot darba drošības prasības, norāda eksperte.
Mediķis: tikai smaka alerģiju neradīs
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un LOR klīnikas otorinolaringologs, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Kristaps Dambergs norāda: tikai smaka alerģiju neradīs. „Smaka var radīt nepatīkamas sajūtas, kas savukārt var ietekmēt nervu sistēmu, izraisīt depresijas stāvokli cilvēkiem, kam ir nosliece uz to. Iespējams diskomforts, neapmierinātība, aizkaitinātība, piemēram, ja nevar izvēdināt telpas karstā, bezgaisa laikā,” komentē mediķis. Viņš atzīmē, ka asa smaka var radīt organisma aizsargreakciju: ja, piemēram, ieelpojam acetona smaržu, acīs sariešas asaras, degunā izdalās vairāk gļotu – ir kairinoša sajūta. Dažam šī kairinošā sajūta no asas smakas var izraisīt pat nelabu dūšu.
Cita lieta, ja augu aizsardzības līdzekļi lietoti nepareizi un nonākat tiešākā saskarē. Piemēram, stiprā vējā var tikt atpūstas vielas daļiņas. „Nepateikšu, cik tālu šādas daļiņas izplatās, bet tās noteikti ceļo pa gaisu, un tās gan var ietekmēt veselību. Mēs vielu daļiņas neredzam, bet tās nonāk elpceļos, kairina tos un izraisa alerģiju, dažādus nervu bojājumus. Degunā ir ožas epitēlijs un parastais epitēlijs. Ožas epitēlijs ir ārkārtīgi jutīgs pret dažādām ķimikālijām. No pieredzes zinu teikt, ka pacientiem, kuri ikdienā strādā ar sadzīves ķīmiju, nereti ir ožas un garšas traucējumi, kas attīstās dažu gadu laikā un tos ir grūti ārstēt. Tad, kad pacienti pārstāj būt saskarē ar šo ķīmiju, tad pusgada, gada laikā garša un oža lēnītēm atjaunojas (tiesa, ne pilnīgi),” saka K. Dambergs.
„Ir arī cilvēki, kuriem ir dažādas elpošanas problēmas – anatomiskas īpatnības, piemēram, deguna sienas deviācija (jeb šķība deguna starpsiena), palielinātas deguna gliemežnīcas, deguna polipi, kas norāda uz alerģiju utt. Šie cilvēki smaržas un smakas nesajūt tik labi, jo gaiss viņiem nenonāk deguna ožas epitēlija rajonā, jo ir mehānisks bloks, kas to aiztur. Gadījumā, ja no lauksaimnieciskas darbības nāk kādas smakas, tas viņiem būtu bonuss, bet dzīvē tas nav nekas labs, ja nevar sajust ēdiena garšu, smaržu,” stāsta viņš.
Regulē, uzrauga un pārbauda
Latvijā ir spēkā likumi un noteikumi, kas regulē dažādu vielu lietošanu saimnieciskajā darbībā, preventīvi novērš vides piesārņojumu un šo vielu ietekmi uz dzīviem organismiem. Ir arī vairākas valsts institūcijas, kas atļauj, uzrauga un pārbauda vielu lietošanu, un kurām iedzīvotāji var sūdzēties par iespējamiem pārkāpumiem.
Veselības inspekcijā (VI) informēja, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos saņemtas 17 sūdzības par gaisa piesārņojumu un dažāda rakstura smakām. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik saņemts pērn visa gada laikā, kad tika saņemti 19 ziņojumi. Tas ir salīdzinoši daudz, jo, piemēram, ir bijuši gadi, kad saņemtas vien 3,4 vai 6 sūdzības. Šī un pērnā gada aktivitāti VI komentē: tas, iespējams, saistīts ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad lielākā daļa iedzīvotāju laiku lielākoties pavadīja mājās un asāk izjuta dzīves vides diskomfortu, tādēļ palielinājās sūdzību skaits. Kopumā no 2016. gada un ieskaitot 2021. gada 1. pusgadu Inspekcijā saņemtas un izskatītas 69 sūdzības par gaisa piesārņojumu un dažāda rakstura smakām. Lielākā daļa sūdzību (vairāk nekā 50%) saistīta ar smakām mājās (galvenokārt daudzdzīvokļu ēkās, par antisanitāriem apstākļiem mājā, kanalizācijas noplūdēm ēku pagrabos utt.), teju ceturtdaļa jeb 24% sūdzību bija saistītas ar gadījumiem, ja blakus notiek kāda saimnieciskā darbība, kas rada it kā smakas (t.sk. par smakām no sabiedriskās ēdināšanas iestādēm). Visvairāk sūdzību VI par smakām tiek saņemtas no Rīgas reģiona iedzīvotājiem, jo Rīgā un tās apkaimēs ir vislielākais iedzīvotāju blīvums.
Inspekcija nekontrolē uzņēmumiem izsniegto piesārņojošo darbību atļauju nosacījumu ievērošanu, kā arī Inspekcijai nav tiesību ierobežot vai pārtraukt uzņēmuma darbību, kas rada smaku piesārņojumu. Piesārņojošo darbību veikšanas atļauju kontrole ir Vides ministrijas padoto institūciju kompetencē, norāda Inspekcijā. Sūdzības, kas skar lauksaimniecību, tostarp – mēslošanas vai augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, VI nav saņēmusi.
Sūdzības par smaku no saimnieciskās darbības (no uzņēmumiem) saņem un apkopo Valsts vides dienests (VVD). Šogad VVD saņēmis 634 sūdzības (teju tikpat cik visā 2019. gadā (635)) par traucējošu smaku – pārbaudē apstiprinājušās 82 sūdzības.
Traucējošas smakas VVD veiktajās pārbaudēs gandrīz vienmēr saistītas ar situāciju, kad uzņēmumi neievēro tiem izsniegtajā piesārņojošo darbības atļaujā izvirzītās prasības vai veic darbību bez nepieciešamās piesārņojošās darbības atļaujas vai reģistrācijas. Katru gadījumu vides inspektori izvērtē atsevišķi, un par pārkāpumu administratīvais sods tiek piemērots atbilstoši piesārņojuma apmēram un videi nodarītajam kaitējumam. Tas var būt 700 eiro fiziskai personai, bet juridiskai – 2900-4300 eiro apmērā. VVD šogad nav reģistrētas sūdzības par smakām, ko varētu būt izraisījuši augu aizsardzības līdzekļi, informē Daina Vārpiņa, VVD pārstāve.
„Lauku darbu periodā, kad ir atļauta un tiek veikta organiskā mēslojuma izkliedēšana uz lauksaimniecības zemēm, VVD saņem iedzīvotāju sūdzības par šo darbību radītu īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku. Tomēr šajos gadījumos, ja tiek ievērotas vides prasības (lai ierobežotu iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt drīkst jebkurā nedēļas dienā, bet to nedrīkst darīt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās), tas nav uzskatāms par vides pārkāpumu. Jāatzīmē, ka kūtsmēslu, vircu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošanu kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Savukārt VVD kontrolē, vai uzņēmumi, kam izsniegta piesārņojošas darbības atļauja, ievēro normatīvo aktu prasības kūtsmēslus uzglabāšanas dzīvnieku novietnēs un ārpus dzīvnieku novietnēm, kā arī to, vai un kā operators uzskaita un dokumentē jebkuru iestrādāto, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzumu un glabā uzskaites dokumentus,” skaidro VVD pārstāve.
„Traucējošas smakas vienmēr būs ļoti subjektīvs faktors. Reālajā dzīvē apmēram 2/3 cilvēku smaku sajūt normāli, 1/6 daļa ir pārāk jūtīgi, bet 1/6 daļai deguni ir nejutīgi. Normatīvi ir orientēti uz šo 2/3 cilvēku labsajūtas nodrošināšanu. Ņemot vērā iepriekšminēto, nav nosakāma robeža, cik liela smaka atstās ietekmi uz cilvēka labsajūtu. Ja cilvēks jūt smaku, tas nenozīmē, ka šī smaka ir kaitīga, tas nozīmē labsajūtas traucējumu,” komentē Daina Vārpiņa.
Vairāk sūdzas par smidzināšanu un smakām
Augu aizsardzības līdzekļu apriti un kaitīgo organismu izplatības ierobežošanu regulē Augu aizsardzības likums, kurš reglamentē fizisko un juridisko personu darbību augu aizsardzības jomā, lai nepieļautu kaitīgo organismu izplatīšanos valsts teritorijā un Eiropas Savienībā, kā arī lai panāktu, ka augu aizsardzības pasākumi un augu aizsardzības līdzekļi neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, to sugu dzīvniekiem, kurus cilvēks audzē vai izmanto uzturā, un vidi, novēršot augu aizsardzības līdzekļu atlieku uzkrāšanos saražotajā produkcijā, augsnē un ūdenī virs pieļautajām normām. Ar likuma spēku ir noteikts, kā, kur, cik daudz (nepārsniedzot noteiktās devas) un kādos laikapstākļos (t.sk., ievērojot vēja ātrumu) lietojami augu aizsardzības līdzekļi un mēslošanas līdzekļi. Valsts uzraudzību un kontroli augu aizsardzības jomā veic VAAD.
VAAD pērn saņēmis 186 iedzīvotāju ziņojumus par iespējamiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumiem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā (2019. gadā – 106), šogad līdz 16. jūlijam – 65. Kaut gan saņemto iedzīvotāju ziņojumu skaits ir pieaudzis gandrīz divreiz, konstatēto pārkāpumu skaits salīdzinoši ar 2019. gadu palicis nemainīgs.
Visvairāk ziņojumu saņemts par augu aizsardzības līdzekļu smidzināšanu vējainā laikā un to pavadošām nepatīkamām smakām. Bieži šādās situācijās konstatēts, ka uz lauka lietoti mēslošanas līdzekļi, kas nozīmē, ka nav bijis jāievēro vēja ātruma ierobežojums. Vairākos gadījumos, pārbaudot ziņojumus par iespējamiem vēja ātruma pārkāpumiem, lietojot augu aizsardzības līdzekļus, konstatēts, ka to lietošanas iekārta aprīkota ar vēja ietekmi mazinošām sprauslām un vēja ātrums ir bijis atbilstošs – līdz 8 m/s.
VAAD Augu aizsardzības departamenta direktore Līga Brence norāda: “Sabiedrībā valda vairāki aizspriedumi par to, kā tiek saimniekots Latvijas laukos, kas un cik daudz tiek smidzināts, kāda aug mūsu pārtika un kā lauksaimniecība ietekmē apkārtējo vidi. Patiesībā mūsu lauksaimnieki ir vieni no pirmrindniekiem – dažāda veida augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā – tikai 800 grami uz hektāru, pretstatā 2,20 kilogramiem, kas ir Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs. Turklāt jaunā ES politika paredz līdz 2030. gadam diezgan būtiski samazināt augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu patēriņu: par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, savukārt mēslošanas līdzekļu – par 20%. Tas liks mainīties arī mūsu saimniekošanai laukos”.
