Kampaņas “Misija Agronoms” ietvaros žurnāla “Dārza Pasaule” pārstāve Solvita Smiļģe un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) – Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande un sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre – ciemojās pie modes mākslinieka Dāvida (īstajā vārdā Romans Andrejevs), lai apskatītu viņa audzētos labumus un kopīgi izpētītu dārzā sastopamos kaitēkļus un slimības un pieņemtu labākos, videi draudzīgākos risinājumus to ierobežošanā.
Pilno rakstu var izlasīt žurnāla “Dārza Pasaule” septembra numurā.
Laistīšanas mācības
Lielajā siltumnīcā ir pilienlaistīšana, ūdens nāk no dziļurbuma – ļoti kaļķains. Šovasar Dāvids ievērojis, ka daži augi sāk vīst. “Izrādās, šļaukām aizgājušas ciet sprauslas. Gāju un ar adatiņu tīrīju. Ja tomāti būtu stādīti uz melnās plēves, es pat nezinātu iemeslu, bet tagad vēroju un sapratu. Dārzs ir jāvēro.” Dāvids pukojas par pēdējo bumu “Facebook” grupās – ka tomātus nelaista nemaz, tikai mulčē. “Būhenvalde, nevis siltumnīca! Tomāti tiek nomērdēti badā. Es tajās diskusijās neielaižos.”
Kā audzē gurķus
“Tās ir pilnīgas muļķības, ka gurķus nevar likt vienā siltumnīcā ar tomātiem. Man tā visu mūžu ir bijis un skatieties, kādi gurķi vēl augusta vidū! Taču es audzēju tikai hibrīdus. 'Claudia' F1, lai gan nav ļoti ražīga šķirne, tomēr ir slimību izturīga un ražo līdz pat novembrim. 'Adam' F1 ir ražīgāki, taču ne tik izturīgi.”
Arī gurķiem šovasar sezonas vislabākajā laikā sāka nobirt ziediņi. Dāvids tad taisījis “vieglu kokteilīti” no sarkanā kristalona, gurķiem domātā “Vito”, kam ļoti mazās devās klāt licis kalciju. “Pēc dažām dienām mani gurķi saņēmās. Gurķiem ūdeni nesu no upes un laistīju ar rokām.”
Sakņu dārza mācības
Sezonas beigās jau var izdarīt kopsavilkumu, kuriem augiem šī karstā vasara patikusi, kuriem ne. Puravi šogad labi auguši. “Tie mums glabājas līdz Jāņiem. Rudenī pēc pirmajām salnām izraujam, ieliekam mitrās smiltīs un noliekam vēsā vietā.”
Pērn slikti padevās burkāni. “Tāpēc pa ziemu es izlasīju, kā vajag burkānus audzēt, – tos nedrīkst mēslot. Izmēģināju, un šogad tie ir perfekti. Pavasarī, frēzējot zemi, iestrādāju tikai komplekso mēslojumu – zilās bumbiņas, un viss.” Kāpostiem un sīpoliem gan vienu reizi ap Jāņiem, kad uznāca lietus, Dāvids mazliet uzbēris slāpekli, “jo badā arī augu nedrīkst turēt”.
Savā laikā viņš raudzējis arī nātres un vemdams lējis smirdīgās pašgatavotās vircas. “Vēmu un lēju. Bet tagad esmu sapratis, ka tieši to pašu augam var iedot arī bumbiņu veidā.” Anitra Lestlande skaidro, ka nātres ir iekļautas pamatvielu sarakstā un augu aizsardzībā izmantojamas kā fungicīds, insekticīds un herbicīds. Šogad Dāvidam izziedējuši sarkanie sīpoli. “Pirms stādīšanas tos izkarsēju, kā nākas, bet tik un tā tie izzied. Sarkanos vairs nestādīšu.”
Sviesta pupiņu garajā vagā uzdīga tikai sešas. “Jo betons te bija, ne zeme. Pavasarī bija slapja šļura, tad uznāca karstums.” Ķirbji aug sakņu dārza vidū. “Tā dara tikai idioti un es. Citus gadus ķirbji vienmēr auga palienā. Kad pali beidzas un upe aiziet savā vietā, stādām ķirbjus, jo tur ir laba zeme. Tā izdarījām arī šopavasar. Bet vienu rītu pirms Jāņiem pēc kārtējā gāziena upe atkal applūda. Stādus pa ūdeni meklējām un rāvām ārā. Pārstādījām vienīgajā pusvagā, kas vēl bija tukša.”
Augļu dārzs ar puspunduriem
Pagalma otrā pusē ir augļu dārzs. Tajā Dāvids sastādījis puspundura ābeles sidram, sulām, ēšanai. Latviešu klasika – 'Cukuriņš', 'Baltā dzidrā', 'Antonovka', 'Rožābele', 'Auksis'. “Kritušos ābolus es nevācu. Vecāmamma savulaik lika vākt, bet es izdomāju tā – ja ābele met zem sevis ābolus, viņa taču pati tos nestiepj uz kompostkaudzi. Tātad tā vajag. Pūšana ir normāls process.” Anitra Lestlande piebilst: “Ja nobirušās lapas un kritušie āboli līdz nākamā gada pavasarim paspēj sapūt, tad viss kārtībā – tas strādā kā papildus organiskais mēslojums. Ja nepaspēj, tad pavasarī tas var būt infekciju un slimību (piemēram, kraupis) avots.”
Saldajiem ķiršiem šogad bija briesmīgas laputis. “Ogu laikā tos kārtīgi apgriezu. Pēc tam kādas trīs nedēļas stāvēja uz vietas. Bet tad atsāka augt. Saldais ķirsis ir ļoti audzelīgs.” Ieteikums no A. Lestlandes: “Saldajiem ķiršiem laputis ir katru gadu. Vienkāršākais ierobežošanas paņēmiens – zaru galus kopā ar laputu kolonijām nogriezt un iznīcināt. Kokam tas kaitējumu nenodara.”
Padomi par tūjām un stādīšanu
“Lauku mājā dārza iekārtošanu sāciet ar debespusēm – saprotiet, kāds ir saules ceļš, kur dienvidi, kur ziemeļi, no kuras puses pūš valdošie vēji. Tā arī stādiet augus – saulmīļus saulē, ēnu mīlošos ēnā. Augumā lielākos augus – tā, lai tie aizsargā pagalmu no ziemeļu vējiem, tad vienmēr būs silti. Tas ļoti atvieglo dzīvi, un nav arī jāvaid, ka kaut kas neaug. Siltumnīcu ieteicams likt dienvidu-ziemeļu virzienā.”
Stādot tūjas, Dāvids uzreiz iesaka ierīkot automātisko laistīšanu – šī ir vēl viena paša pieredzē gūta atziņa, jo daļa tūju viņam nokaltušas. Sākumā šķitis, ka kāda kaite, bet, rokot ārā redzējis, ka zeme sausa kā pulveris. “Tūja ir jālej katru dienu. Mēs laistījām bagātīgi, bet reti atbraucām. Pilienlaistīšana tūjas būtu izglābusi. Nezināšanas dēļ savā dzīvē daudz naudas esmu izdevis par stādiem, ko vēlāk nācies izmest. Tomēr tā tas laikam notiek. Jautājumi, uz kuriem vajag atbildes, uzrodas tikai tad, kad jau esi sācis ko audzēt. Sākumā nemaz nezini, ko jautāt. Tomēr vajag, lai pirmajā gadā izdodas, citādi zaudēsi prieku.”
Teksts: SOLVITA SMIĻĢE
Foto: DACE ŪDRE
Dažādi raksti un noderīgi padomi arī www.facebook.com/DarzaPasaule/
