Viesojoties modes mākslinieka Dāvida saimniecībā, VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande atzinīgi secina, ka Dāvids ievēro galvenos integrētās saimniekošanas principus – augu novērošana, pierakstu vešana un alternatīvo augu aizsardzības metožu (piemēram, pamatvielu) izmantošana. Taču, kā tikt galā ar dārza ķibelēm?
Pret kāpostu balteņiem
Dāvids: Šogad kāpostus ēd nost kāpuri. Divreiz ar vajadzīgo intervālu nomigloju ar “Mavrik” - palika mazāk, bet ir tik un tā. Līdz vēmienam. Vienu brīdi likās, ka šogad palikšu bez skābētiem kāpostiem. Nu jau vairs nepalikšu, drīz kļūs auksts, kāpuri pazudīs un kāposti saņemsies. Vislabākais savulaik bija “Decis”, bet tā vairs nav.
Anitra Lestlande: Pret kāpostu balteni esam piereģistrējuši labās nematodes. Tie ir dzīvi organismi, tiek iekšā kāpostu kāpurā, veido tajā jaunās paaudzes, un kāpurs aiziet bojā. Ar nematodēm kāpostus apstrādā tieši tajā brīdī, kad balteņu kāpuri ir uz kāpostiem.
Pret ērkšķogu Amerikas miltrasu
Dāvids: Pērn pamanīju, ka viena ērkšķoga slima. Internetā izpētīju, ka tā ir ērkšķogu Amerikas miltrasa. Pavasarī izraku to krūmu. Bet dīvaini – blakus krūmam tā nebija.
Anitra: Viena šķirne ir ieņēmīgāka, cita izturīgāka. Nebija jāizrok. No šīs kaites var tikt vaļā. Agrā pavasarī, martā, kad vēl nav pumpuru, jāuzvāra ūdens, jāaiznes pie krūma un verdošs jāuzgāž virsū. Nebūs miltrasas! Krūmam tas nekaitēs, jo veģetācija tad vēl nav sākusies.
Kas urbjas vītolā
Dāvids: Šajā vītolā kaut kas urbjas iekšā. Tas sulo.
Anitra: Kaitēkļi uzmācas, kad koks jau ir novājināts kādu citu iemeslu dēļ. Šis varētu būt vītolu urbējs – rozīgs ar tādu…
Dāvids: Es to redzēju! Aizvakar. Bet ne šeit. Pie mājas.
Anitra: Nu ja, tāds dūšīgs! Kad tie sāk domāt par iekūņošanos, tad izlien ārā un tos var redzēt arī citur.
Dāvids: Jā, meita nofočēja. Liels, bet skaists – lillā ar melnu.
Pret tārpainām plūmēm
Dāvids: Plūmes tārpainas. Zinu – kad sāka ziedēt, vajadzēja nomiglot, un otrreiz – kad sāka ziedi birt. Nesanāca.
Anitra: Nemaz nevajag miglot! Tikpat labi var feromonu mājiņas izlikt dārzā. Tagad ir nopērkamas visiem populārākajiem kaitēkļiem – ābolu un plūmju tinējiem, pīlādžu tīklkodēm, zirņu tinējam. Mājiņas iekarina kokos un izliek feromonu tajās. Visi kaitēkļu puikas lido šajās mājiņās, jo domā, ka tur smuka meitene iekšā, bet – pielīp pie līmes grīdas. Komplektā ir divi feromoni un līmes grīdas. Izliek vienu, otru - pēc 3-4 nedēļām. Līmes grīdas maina, kad tās aplipušas ar beigtajiem kukaiņiem. Uz kaitēkļu izlidošanas brīdi pilnīgi pietiek ar šiem diviem feromoniem.
Kas kaiš eglei
Dāvids: Daudzi skujeņi man šogad apsvila februāra un marta saulē. Nesaliku aizsargus pret sauli. Bet paskatieties, kas šis par baltumu – sēne?
Anitra: Tas ir hermess! Baltais hermesiņš ēd nost! Tas ir kukainis – līdzīgs laputīm, tikai pūkains – izdala lipīgu šķidrumu. Pret šo daudz variantu nav. Ja koks pats netiek galā un ļoti sanīkst, tad jāzāģē nost. Augu aizsardzības līdzekļi ir pieejami tikai tiem, kam ir apliecība.
Pret bumbieru-kadiķu rūsu
Dāvids: Re, kur bumbierei oranžais punktiņš! Vai tagad, tuvojoties rudenim, vairs kas līdzams?
Anitra: Tieši tagad ir jēga nomiglot kadiķi. Jāvēro bumbieru lapas – kad oranžie radziņi kļūst spici, jāuzmana – līdzko radziņam atveras vāciņš (to ļoti smuki var redzēt – kā skurstenim jumtiņš), sporas sāk lidot. Tajā brīdī kadiķis ir jāmiglo ar “Score”. Tas ir 3.klases preparāts, nopērkams visiem.
Kāpēc nīkuļo rododendri
Dāvids: Redz, neaug rododendri. Man saka – ūdensžurkas. Es neticu. Astoņu gadu laikā nevienu neesmu pamanījis.
Anitra: Varbūt tiem nav skābās augsnes?
Dāvids: Ir! Stādījām skābajā kūdrā, katru pavasari dodam klāt atbilstošu mēslojumu. Mellenes arī četrus gadus neauga, tad pērn oktobrī pārstādīju citā vietā 60 x 60 cm, sabēru skābo kūdru. Paskat, kas par pieaugumu!
Anitra: Ja apakšā ir karbonāta iezis, tas tik un tā ar laiku dod savu reakciju.
Teksts: SOLVITA SMIĻĢE
Foto: DACE ŪDRE
Dažādi raksti un noderīgi padomi arī www.facebook.com/DarzaPasaule/
