Kopumā respondentu zināšanas vērtējamas kā labas, jo 93% spēja sniegt pareizu atbildi par to, kas Latvijā nodrošina AAL aprites uzraudzību, tajā skaitā reģistrāciju, lietošanas un tirdzniecības uzraudzību un lietotāju apmācību. Visai neliels skaits atzīmēja, ka to nodrošina Zemkopības ministrija vai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
Jautāti, kas ir augu aizsardzības līdzekļi, pārliecinoši lielākā daļa spēja atbildēt, ka tie tiek izmantoti slimību, kaitēkļu un nezāļu izplatības samazināšanai. AAL lieto tikai galējas nepieciešamības gadījumā, kad agrotehniskās, mehāniskās, profilaktiskās un citas alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes nav devušas vēlamo rezultātu.
Respondeniem tika lūgts komentēt arī pārliecību par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un kontrolēšanu. Viņuprāt, Latvijā AAL lietošana tiek stingri kontrolēta. Šim apgalvojumam pilnībā piekrīt gandrīz 45%, drīzāk piekrīt – 28% aptaujāto. Taču pārbaudot respondentu zināšanas par AAL lietošanu, noskaidrots, ka gandrīz pusei nav zināmas detaļas par AAL iegādi – tos nevar iegādāties interneta veikalos no jebkuras valsts.
Latvijā ir atļauts lietot tikai Eiropas Savienībā reģistrētus AAL un tos var iegādāties tikai licencētās tirdzniecības vietās Latvijā. Turklāt profesionālos AAL var iegādāties un lietot tikai speciāli apmācītas personas. AAL atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot marķējuma prasības par AAL lietošanu.
Trīs ceturtdaļas jeb gandrīz 75% aptaujāto uzskata, ka Latvijas lauksaimniecības nozarē darbojas zinoši profesionāļi, kuri spēj integrēt un izmantot mūsdienīgus un videi nekaitīgus augu audzēšanas risinājumus.
Pievēršoties jautājumiem par integrēto augu aizsardzību (IAA), respondentiem tika lūgts izteikt viedokli, vai, viņuprāt, tā Latvijā ir ieviesta. 34% atbildēja ar “pilnībā piekrītu” un 35% ar “drīzāk piekrītu”, savukārt atlikusī trešdaļa aptaujāto apgalvojumam nepiekrīt vai nav spējīgi atbildēt zināšanu trūkuma dēļ.
Integrētā augu aizsardzība ir bioloģisku, agrotehnisku, ķīmisku vai augu selekcijas (izturīgas šķirnes) pasākumu kombinēšana un šo kombināciju racionāla izmantošana, lai maksimāli samazinātu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un kaitīgo organismu populāciju uzturētu tādā līmenī, kas nerada ekonomiski būtiskus ražas bojājumus vai zudumus.
Aicināti izteikt domas par integrētās augu aizsardzības (IAA) priekšrocībām, 26% aptaujas dalībnieku uzskata, ka tā veicina domāt par saimnieciskās darbības ietekmi uz apkārtējo vidi, derīgo organismu saglabāšanu un saimniekošanu ilgtermiņā. 21% atzīst, ka IAA samazina izlietoto augu aizsardzības līdzekļu daudzumu. Vēl 11% domā, ka integrētā saimniekošana samazina kopējos saimniecības izdevumus, savukārt 8% uzskata, ka tādā veidā var veicināt stipru un pret kaitīgo organismu "uzbrukumiem" izturīgu augu augšanu. Integrētajai augu aizsardzībai piemīt visas iepriekš minētās priekšrocības un tam piekrīt arī 34% respondentu.
Vērtējot efektīvākās augu aizsardzības metodes, pārliecinoši vadībā izvirzās uzskats, ka labākā ir ķīmisko AAL un alternatīvo metožu kombinācija (27%). Taču piektā daļa jeb 20% aptaujāto par efektīvu uzskata arī agrotehnisko metodi – tas nozīmē, piemēram, augu maiņas ievērošanu, augsnes apstrādi, pret slimībām izturīgu šķirņu izvēli, ka tiek ievērots nosacījums nestādīt augus pārāk cieši, bet gan nodrošinot tiem optimālus apstākļus un kaļķojot skābas augsnes. Ja kultūraugi tiek stādīti rindās, izmantot rindstarpu kultivēšanu, lai ierobežotu nezāles.
Vēl gandrīz 18% atzīmējuši profilaktiskās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, kas vairumā gadījumu iedarbojas profilaktiski jeb netieši caur vidi, kurā atrodas gan kultūraugi, gan kaitīgie organismi, un tie esošajā biocenozē pastāvošo kārtību izmaina maz. Šie pasākumi neiznīcina kaitīgos organismus pilnībā, bet notur to savairošanos tādā līmenī, kas netraucē kultūraugu attīstībai. Piemēram, iekārtu un tehnikas tīrīšana, inficēto augu atlieku izvākšana no sējumiem / stādījumiem, kaitēkļiem piemērotu ziemošanas vietu iznīcināšana, efektīva kūtsmēslu apsaimniekošana u.c.
Citu atbilžu starpā dominēja viedoklis un aicinājums vērtēt situāciju, jo konkrētām problēmām var piemeklēt konkrētus risinājumus. Būtiski ir analizēt specifiskos gadījumus un izvēlēties apstākļiem atbilstošākās metodes.
Pozitīvi vērtējamas respondentu atbildes par pārtikas kvalitāti. Gandrīz 80% aptaujas dalībnieku uzskata, ka Latvijā tiek audzēta veselīga pārtika, kuru droši var lietot uzturā (40% pilnībā piekrīt, 39% drīzāk piekrīt), un ka pamatota augu aizsardzības līdzekļu izmantošana ir nepieciešama, lai izaudzētu kvalitatīvu pārtiku (54% pilnībā piekrīt, 26% drīzāk piekrīt).
Runājot par respondentu un tuvinieku labsajūtu gadījumā, ja izmanto AAL, kopumā pozitīvi noskaņoti ir 83%. Apgalvojumam, ka AAL neapdraud veselību pilnībā piekrīt 54% un drīzāk piekrīt 29%.
