Neviens nemīl nezāles dārzā, bet vēl vairāk nemīl tās ravēt. Cīņai ar tām izmanto herbicīdus, bet var izmēģināt arī kādu no šīm alternatīvām.
Nezāļu ierobežošana
Apstrāde ar ūdens strūklu. Pētījumi parāda, ka 60 – 70% no augiem tiek bojāti, ja to kātiņu diametrs nepārsniedz 1,5 mm, bet tiem augiem, kuru kātiņu diametrs pārsniedza 3 mm, efekts nebija novērojams.
Precīzā tehnoloģija ar robotizētu iekārtu, kurā ir ieprogrammētas konkrētas nezāles un konkrēti kultūraugi. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir ravēšana. Ravēšanu var iedalīt starprindu un iekšrindu ravēšanā. Pēdējo 10 gadu laikā modernās tehnoloģijas ir fenomenāli attīstījušās un tirgū pieejams plašs piedāvājums ar dažādiem lauksaimniecības robotiem. Dažus pat izstrādā Latvijā.
Apstrāde ar liesmu. To var lietot pirms sēšanas, ja nezāles sadīgst ātrāk par kultūraugu, vai pēc sēšanas. Var izmantot vieglas iekārtas rokas degļa variantā, kā arī lielas, karināmas aiz traktora. Iekārtas ir dažādas – visas dobes platumā, tikai kultūrauga rindā vai iekšrindā. Šo metodi būtiski veikt ar sertificētu aprīkojumu un pēc apmācību kursa apgūšanas!
Provocēšana – panākt daudzgadīgo un īsmūža nezāļu maksimālu sadīgšanu. Daudzgadīgajām nezālēm nevar pieļaut fotosintēzes virsmas izveidošanos, barības vielu rezervju atjaunošanos un papildināšanos. Pavasarī un rudenī ar sakneņu nezālēm piesārņotās platībās nevajadzētu lietot frēzi, šķīvju darbarīkus, rotējošās nažu ecēšas. Īsmūža nezāles pēc provocēšanas un sēklu sadīgšanas agrā rudens arumā var ierobežot, augsni kultivējot vai ecējot. Ja nezāles tiek ierobežotas to agrīnā attīstības fāzēs, pēc tam vajadzētu veikt seklu augsnes apstrādi, lai netiktu piesārņoti augšējie augsnes slāņi ar jaunām nezāļu sēklām.
Smacēšana. Šo metodi var izmantot daudzgadīgo nezāļu ar seklu sakņu sistēmu izplatības ierobežošanai. Jāveic veģetatīvo orgānu provocēšana, tos sagraizot. Pēc tam ļauj nezālēm tikai sadīgt, bet ne izveidot fotosintēzes virsmu. Tad var veikt aršanu vismaz 25 – 27 cm dziļumā.
Mērdēšana. Šo metodi izmanto, ja platībā ir daudzgadīgās nezāles ar veģetatīvo vairošanos un dziļu sakņu sistēmu. Būtība ir tāda, ka pakāpeniski palielina augsnes apstrādes dziļumu.
Mulčēšana. Var izmantot mizu mulču, koku šķeldu, zāģu skaidas, priežu čiekurus, kūdru, kompostu, salmus, lapas un nopļautās zāles masu. Pirms klāj mulču, nepieciešams izravēt visas nezāles. Mulču var klāt 5 – 7 cm biezumā.Smalko mulču var izmantot augsnes ielabošanai, sajaucot to ar augsni. Tas nodrošina augsnes irdenumu un gaisa caurlaidību. Jo īpaši der rododendriem un rozēm. Zem mulčas kārtas var ieklāt speciālu plēvi – ģeotekstilu, kas samazinās augsnes sajaukšanos ar mulču un kavēs nezāļu augšanu. Jo īpaši šāda plēve nepieciešama jaunos stādījumos, kur starp augiem ir lielas, brīvas platības. Jāatceras, ka trūdēšanas procesā tiek patērēts slāpeklis, tāpēc tas papildu jānodrošina, izmantojot organisko vai mākslīgo mēslojumu. Papildu mēslošana nav nepieciešama, ja mulčē ar kūdras substrātu vai bagātinātu kompostu.
Priežu mizu mulču var izvēlēties pēc frakcijām: smalkā (humuss), vidējā (5 – 30 mm) un rupjā (30 – 80 mm). Var izmantot jebkuru, atkarīgs tikai no tā, kur to izmantot. Nelielos stādījumos nevajadzētu izmantot rupjāko mulču – jo mulča būs smalkāka, jo tā ātrāk sadalīsies. Jo mulča ir rupjāka, jo slāni nepieciešams klāt biezāku. Rupjākās mizas saguļas mazāk blīvi, līdz ar to veidojas spraugas, pa kurām ir iespēja dīgt nezāļu sēklām. Smalko mulču var izmantot augsnes ielabošanai, to iejaucot augsnē. Tas uzlabos augsnes irdenumu un labu gaisa caurlaidību. Pirms mulčēšanas var ieklāt ģeotekstilu, kurš samazinās augsnes sajaukšanos ar mulču un kopā ar to labāk pasargās no nezāļu augšanas. Šādu paņēmienu ieteicams izmantot ierīkojot dobi, kurā dekoratīvie augi nosedz visu dobes platību.
Kokrūpniecības blakusprodukti – var izmantot zāģskaidas, ēveļskaidas, frēzskaidas vai šķeldu. Zāģskaidas sablīvējas, kavējot lietus vai laistāmā ūdens iekļūšanu augsnē. Jo smalkākas tās ir, jo sliktāk. Vairāk piemērotas ir ēveļskaidas, frēzskaidas vai šķelda, piemēram, koku apdobēm vai krūmu grupām.
Kūdru labāk izmantot kā augsnes ielabotāju, palielinot organisko vielu daudzumu tajā. Var izmantot arī kā augsnes paskābinātāju (tikai tad, ja kūdra nav neitralizēta). Ar kūdru var mulčēt rozes, rododendrus un magnolijas.
Neorganiskie materiāli. Var izmantot oļu un akmens šķembas, māla lauskas (apakšā ieteicams ieklāt ģeotekstilu, lai novērstu sajaukšanos ar augsni un nezāļu augšanu). Mulčējot, nedrīkst apbērt augus, jo tas negatīvi var ietekmēt auga augšanu, kā arī augs var aiziet bojā. Mulčas slānim arī nevajag būt pārāk biezam – 2-3 cm. Šāda veida mulčēšana nebūtu ieteicama augiem, kuriem patīk sausa, saules sasildīta augsne.