Aptauja: 77% aptaujāto uzskata, ka, pareizi lietoti, augu aizsardzības līdzekļi neapdraud veselību un labsajūtu

Noslēdzot informatīvo kampaņu „Misija Agronoms”, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) aicināja iedzīvotājus piedalīties aptaujā par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu, to ietekmi uz pārtikas kvalitāti un veselību, kā arī integrētās augu aizsardzības priekšrocībām. Aptaujā, kas notika vietnē visidati.lv, piedalījās vairāk nekā 900 respondentu no visas Latvijas, un 87% aptaujāto ir piemājas dārzs vai lauku saimniecība. 62% no viņiem kādreiz ir izmantojuši AAL.

Noskaidrots, ka 73% aptaujāto uzskata, ka Latvijā tiek audzēta veselīga pārtika, kuru droši var lietot uzturā (25% pilnībā piekrīt, 48% drīzāk piekrīt), un tikpat daudzi domā, ka pamatota augu aizsardzības līdzekļu izmantošana ir nepieciešama, lai izaudzētu kvalitatīvu pārtiku (34% pilnībā piekrīt, 39% drīzāk piekrīt).

Tāpat kopumā 77% aptaujāto norādījuši, ka, pareizi lietojot augu aizsardzības līdzekļus – izmantot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniegt norādīto devu, kā arī ievērot marķējuma prasības par AAL atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai, ņemt vērā situāciju uz lauka un citus blakus faktorus – tie neapdraud veselību vai labsajūtu (41% piekrīt pilnībā un 36% piekrīt daļēji).

VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande gandarīta par pozitīvo atbilžu īpatsvaru: “71% aptaujāto uzskata, ka Latvijas lauksaimniecības nozarē darbojas zinoši profesionāļi, kuri spēj integrēt un izmantot mūsdienīgus un videi nekaitīgus augu audzēšanas risinājumus. Tas ir vērā ņemams apliecinājums agronomijas nākotnei.”

Respondentiem tika lūgts komentēt arī pārliecību par AAL lietošanu un kontrolēšanu. Tam, ka Latvijā AAL lietošana tiek stingri kontrolēta, pilnībā piekrīt 31%, drīzāk piekrīt – 32% aptaujāto. Attiecīgi pozitīvo atbilžu īpatsvars ir 63%.

Taču, pārbaudot respondentu zināšanas par AAL lietošanu un iegādi, secināts, ka vēl nepieciešams rūpīgs skaidrojošais darbs – lai gan profesionālos AAL var iegādāties un lietot tikai speciāli apmācītas personas, šo atbildi izvēlējās 77% iedzīvotāju. Gandrīz ceturtdaļa nav informēta, ka ir jāapgūst apmācību programma, ja lietotājam nav augstākā vai vidējā profesionālā izglītība lauksaimniecībā. Diemžēl nepareizo atbildi izvēlējās arī tie 68%, kuri norādīja, ka AAL var iegādāties arī interneta veikalos no jebkuras valsts.

Anitra Lestlande komentē: “Jautājuma noslēgumā iekļauts uzmanības “āķis” – Latvijā ir atļauts lietot tikai Latvijā reģistrētus AAL un tos var iegādāties tikai licencētās tirdzniecības vietās, taču tos nedrīkst pirkt internetā. Diemžēl viltojumi un nelegālie AAL, tādi, kuri nav reģistrēti Latvijā, ir ienesīgs tirgus, ātra peļņa, nedomājot par cilvēku veselību vai ietekmi uz vidi. ES tirgū mēdz nonākt ap 14 % nelegālu, viltotu AAL.”

Pievēršoties jautājumiem par integrēto augu aizsardzību (IAA), respondentiem tika lūgts izteikt viedokli, vai, viņuprāt, tā Latvijā ir ieviesta. 17% atbildēja ar “pilnībā piekrītu” un 32% ar “drīzāk piekrītu”, savukārt 35% nav spējīgi atbildēt zināšanu trūkuma dēļ.

IAA ir bioloģisku, agrotehnisku, ķīmisku vai augu selekcijas (izturīgas šķirnes) pasākumu kombinēšana un šo kombināciju racionāla izmantošana, lai maksimāli samazinātu AAL  lietošanu un kaitīgo organismu populāciju uzturētu tādā līmenī, kas nerada ekonomiski būtiskus ražas bojājumus vai zudumus.

Aicināti izteikt domas par IAA priekšrocībām, 26% aptaujas dalībnieku uzskata, ka tā veicina domāt par saimnieciskās darbības ietekmi uz apkārtējo vidi, derīgo organismu saglabāšanu un saimniekošanu ilgtermiņā. 18% atzīst, ka IAA samazina izlietoto AAL daudzumu. Vēl 10% domā, ka integrētā saimniekošana samazina kopējos saimniecības izdevumus, savukārt 15% uzskata, ka tādā veidā var veicināt stipru un pret kaitīgo organismu "uzbrukumiem" izturīgu augu augšanu. IAA piemīt visas iepriekš minētās priekšrocības un tam piekrīt arī 31% respondentu.