Kampaņas “Misija Agronoms” ietvaros žurnāla “Dārza Pasaule” pārstāve Solvita Smiļģe un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) – Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande un sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre – ciemojās pie modes mākslinieka Dāvida (īstajā vārdā Romans Andrejevs), lai apskatītu viņa audzētos labumus un kopīgi izpētītu dārzā sastopamos kaitēkļus un slimības un pieņemtu labākos, videi draudzīgākos risinājumus to ierobežošanā.
Pilno rakstu var izlasīt žurnāla “Dārza Pasaule” septembra numurā.
Siltumnīca ar 600 tomātiem
Dāvidam ir divas siltumnīcas – mazajā (24 m2) pavasaros pats izaudzē dēstus, bet vēlāk stāda tomātus, baklažānus, garšaugus. Lielajā (300 m2) aug gurķi, paprika, baziliks un ap 600 tomātu stādu. To visu, kā arī pārējo dārzu, apkopj viņš viens pats. Strādniekus neņem, jo uzticamu cilvēku apkārtnē nav un grūti arī izdarīt Dāvidam pa prātam. Ģimene palīdz ar konservēšanu, gatavošanu, tirgošanu, bet dārza apsaimniekošana – vienīgi paša ziņā. “Man patīk fizisks darbs. Ja cauru dienu jāstrādā ar galvu un cilvēkiem, tad dārzā nomierinies.”
Tiklīdz sāk runāt par dārzu, Dāvids kļūst pavisam nopietns. “Man ir sarakstīti datumi, kad ko iestādu, kad mēsloju, kad ar mikrobioloģisku līdzekli nomigloju profilaksei. Visu pierakstu – kas garšo, kas negaršo, kas ražīgs, kas nav ražīgs. Drusku eksperimentēju un nodarbojos ar pētniecību. Re, kur augsnē termometrs – salīdzinu augsnes un gaisa temperatūru siltumnīcā. Vakaros apsēžos uz soliņa siltumnīcas priekšā – pīpēju, iedzeru kokteilīti, pētu augus un domāju. Tas ir mans darbs. Tā es daru arī ar modi. Papildus pierakstu neskaidros jautājumus – kad ir laiks, tos “ieguglēju”. Lai 600 tomātiem uztītu tikai galotnes, paiet visa diena. Kāpju uz ļodzīga beņķa un tik sienu. Lai šitā smagi strādātu un beigās tev figa? Tas nekur neder! Tāpēc visam jābūt saplānotam un pārdomātam. Ja nebūs augļu no tā, ko dārzā dari, nebūs arī gandarījuma.”
Dāvida padomi tomātu audzēšanā
Stādus viņš izaudzē pats, jo tik daudz nopirkt maksātu tūkstošus. Dāvids atzīst vienīgi hibrīdus – gan tomātus, gan pārējos dārzeņus, kabačus un ķirbjus ieskaitot. Visu ziemu viņš salīdzina sēklu cenas un tad pērk “Agrimatco” vai “Mārupes sēklās”. Par stādiem Dāvidam ir padoms “Dārza Pasaules” lasītājiem no paša pieredzes. “Nevajag pavasarī steigties un iesēt tomātus par agru. Vajag sēt ap 20. martu. Es nogrēkoju un iesēju ap 15. martu. Bet vienu šķirni – tikai 2. aprīlī. Taču ražot visi sāka vienā laikā.” Pat baklažāniem, kam gara veģetācija, dažus stādus viņš šogad iesējis tikai aprīļa sākumā. “Vienkārši gribu iemācīties audzēt. Augusta vidū pirmo baklažānu porciju nogriezām un apēdām.”
Ar baklažāniem Dāvidam ir šāda pieredze: “Kādā brīdī tie sāka vīst, bet kaitēkļus nemanīju. Tad izlasīju, ka baklažānam vajag trīsreiz mazāk ūdens nekā tomātam. Laistot blakus tomātus, laikam baklažānus biju slīcinājis. Kad sāku laistīt mazāk un piebaroju, tie atdzīvojās.”
Vēl viens padoms: “Nekad nestādiet apsalušu stādiņu. Ja arī ieaugs, raža aizkavēsies par 2-3 nedēļām. Man pavasarī mazajā siltumnīcā stādi sāka stīdzēt. Bija vien jānes uz lielo siltumnīcu un jāsāk izstādīt. Bet maija sākumā uznāca aukstums. Mēs gan nopirkām pūtējus un pūtām siltumnīcā silto gaisu, sedzām, taisījām tuneļus. Tomēr daļa stādu apsala. Pat ja tikai mazliet bija pieķerts, ledus kristāli bija paspējuši augiem iekšā kaut ko saplēst. Pirmos divus ķekarus zaudēju.
Nevajag arī tomātus stādīt dziļāk nekā tie auguši podā. Mana mamma stādīja guļus, lai tie veidotu stiprāku sakņu sistēmu, bet, kamēr tomāts veido saknes, tikmēr neveido ziedus un raža atkal aizkavējas.”
Trešo ķekaru zaudēja karstumā
Trešais tomātu ķekars tika zaudēts karstuma dēļ – vasaras vidū tomāti vairs neapputeksnējās. Jūlija sākumā tiem sāka pietrūkt arī kālija un kalcija. “Es vēroju savus tomātus – kad man sāka nepatikt kāti – tie kļuva neproporcionāli lieli un uz lapām sāka augt jaunas lapiņas, gandrīz tādas kā saknes, sapratu, ka ir par daudz slāpekļa un vajag papildu kāliju.”
Sākoties karstumam, Dāvids nobijās un pārtrauca tomātu atlapošanu. “Šķita, ka tiem pietrūks ko elpot, nenotiks fotosintēze, tāpēc piebremzēju.” Vēlāk atlapošanu atsāka. “Parasti izņemu četras lapas no apakšas līdz ķekaram, kas sāks ziedēt. Vai arī divas lapas zem ķekara, kuram ir bumbulīši.” Ar noņemtajām lapām Dāvids šogad pirmo gadu eksperimentē – nevāc tās ārā, bet liek starpvagās. “Šosezon regulāri ik pa 3-5 nedēļām, kā norādīts instrukcijā, profilaktiski migloju tomātus pret puvēm ar mikrobioloģisko fungicīdu “Prestop”. Tas satur labās sēnes, kas vairojoties pārtiek no sliktajām sēnēm, tādā veidā tās iznīcinot. “Prestop” nav ķīmisks līdzeklis, tāpēc nav jāievēro nogaidīšanas laiki. Ceru, ka tas paliek arī nogrieztajās lapās un no starpvagām, kur tās esmu salicis, aiziet dziļāk augsnē un atveseļo augsnes virskārtu. Izskatās, ka šī mana doma būs pareiza. Augusta otrajā pusē, kad sezona jau iet uz beigām, tomātiem laksti vēl zaļi un sulīgi, augļi – veseli.”
Pērn viņš siltumnīcā no kartupeļiem ievazājis lakstu puvi. “Sāka līt, un nedēļas laikā visi laksti kļuva melni. Tad kartupeļi auga blakus siltumnīcai. Šogad stādīju citā vietā.” “Prestop” Dāvids izmanto arī gurķiem, kartupeļiem un pētersīļiem. “Pārlaidu pāri un redz, kāds pētersīļiem tagad jaunais pieaugums! Citkārt lapiņas uz rudens pusi ar baltiem, apkaltušiem stūrīšiem.”
Gan siltumnīca, gan sakņu dārzs šogad palikuši neravēti. Dārzā sākumā bija par slapju, vēlāk par sausu, lai ravētu. Abi ar Anitru Lestlandi nospriež, ka šogad tie, kuri laikus nepaspēja dārzus izravēt, ir vinnētāji – karstumā nezāles aizturēja mitrumu augsnē.
Teksts: SOLVITA SMIĻĢE
Foto: DACE ŪDRE
Dažādi raksti un noderīgi padomi arī www.facebook.com/DarzaPasaule/
